Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

08/05/2026

Pētījuma "Vēja izraisīto bojājumu riska samazināšana parasto priežu mežaudzēs pēc izlases cirtēm Baltijas jūras reģiona austrumu daļā"
Nr. 1.1.1.9/lzp/1/24/035
Dienasgrāmata #2

Kā nosaka koku izturību pret vēju?

Papildinot iepriekšējo ierakstu par vēja ietekmes pētījumiem, LVMI “Silava” pēcdoktorantūras projektā darbs turpinās ar vēl vienu būtisku posmu – koku statiskās vilkšanas testa metodikas izstrādi.

🔬 2026. gada februārī Kalsnavas meža novadā uzsākti intensīvi lauka darbi:
✔️ līdz 24. aprīlim testēti jau 30 koki
✔️ izmantotas dažādas statiskās vilkšanas metodes
✔️ analizēta koku izturība gan ar vainagu, gan bez tā

📊 Pirmie rezultāti rāda – neatkarīgi no izmantotās metodes koka maksimālais lieces moments stumbra pamatnē būtiski neatšķiras.

🌱 Kas tālāk?
* plānots testēt kopumā 190 kokus
* izmantot 6 dažādas metodes
* datus analizēt sadarbībā ar starptautiskiem pētniekiem

🤝 Pētījuma turpinājumā datu apstrāde notiks kopā ar Padujas Universitātes pētnieku Luca Marchi.

Mērķis nemainīgs – iegūt precīzus un praktiski pielietojamus risinājumus noturīgākiem mežiem nākotnē.

08/05/2026

LVMI "Silava" direktora viedoklis Kurzemes avīzē par Latvijas mežu un klimata mainību🌲

Laikraksta "Saldus Zeme" interneta vietnē publicēts raksts "Klimats mainās, cilvēku rīcība nemainās". Rakstā LVMI "Silava" direktors, mežzinātņu doktors Jurģis Jansons skaidro viedokli par klimata mainības ietekmi uz Latvijas mežiem, uzsverot gan novērotās izmaiņas koku augšanā un mežaudžu attīstībā, gan pieaugošos riskus, kas saistīti ar ekstremāliem laika apstākļiem, kaitēkļiem un slimībām. 🌱

🔗 Saite uz publikāciju — komentāros.

08/05/2026

🌱Kūdra un klimats: izaicinājumi un risinājumi Latvijā

Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika.

🔬 Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Latvijas Universitāte, RTU - Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, LBTU - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, īstenojot pētniecības projektu PeatTransform, kura mērķis ir veicināt kūdras nozares klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

🎙️ Jaunākajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta par pētniecības projektu PeatTransform:

📌 galvenajiem virzieniem — emisiju mērījumiem un emisiju samazināšanas pasākumiem, degradēto kūdrāju atjaunošanu, jaunu ilgtspējīgu produktu izstrādi, kā arī nozares nākotnes attīstības scenārijiem;

📌 sagaidāmajiem rezultātiem — no zinātniskām publikācijām un inovācijām līdz klimata politikas risinājumiem, kas palīdzēs ilgtspējīgi pārvaldīt kūdras resursus un samazināt to izmantošanas ietekmi uz klimatu.

🎧 Klausies, uzzini un analizē!

Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un iet...

27/04/2026

Pētījuma "Vēja izraisīto bojājumu riska samazināšana parasto priežu mežaudzēs pēc izlases cirtēm Baltijas jūras reģiona austrumu daļā" Nr. 1.1.1.9/lzp/1/24/035
Dienasgrāmata #1

🌲 Kā padarīt priežu mežus noturīgākus pret vēja bojājumiem?

LVMI "Silava" pēcdoktorantūras pētījumā tiek meklētas atbildes, kā samazināt vēja izraisīto bojājumu risku parasto priežu audzēs pēc izlases cirtēm.

🔬 Pētījuma ietvaros Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas meža novadā izveidoti īpaši parauglaukumi, kur tiek analizēta pieaugušu koku spēja izturēt vēja slodzi – gan pirms, gan pēc mežaudzes retināšanas.

🤝 Sadarbībā ar Freiburgas Alberta-Ludviga Universitātes pētniekiem un koku mehāniskās stabilitātes ekspertiem:
* izstrādā metodiku koku lūšanas riska novērtēšanai,
* pēta, kā izlases cirtes ietekmē mežaudzes kopējo noturību.

🌬️ Ko dara dabā?
✔️ Kokiem uzstādīti kustību un koksnes deformācijas sensori
✔️ Virs audzes – vēja ātruma un gaisa spiediena mērītāji
✔️ Tiek analizēta vēja un gaisa spiediena savstarpējā saistība

📊 Šobrīd notiek aktīva datu ievākšana, bet pētījuma noslēgumā plānots arī statiskās vilkšanas tests, lai noteiktu koku maksimālo izturību.

🌱 Mērķis – zinātniski pamatoti risinājumi drošākiem un noturīgākiem mežiem nākotnē.

27/04/2026

🌲 Nāc līdzi, ejam mežā! 🌿

Piektdien, 24. aprīlī, slēpošanas un biatlona centra "Cēsis" teritorijā aizvadīts tradicionālais Meža dienu pasākums, pulcējot vairāk nekā 880 bērnu no 14 izglītības iestādēm kopā ar skolotājiem un vecākiem.

👣 Sekojot devīzei "Nāc līdzi, ejam mežā!", dalībnieki devās izzinošā piedzīvojumā pa 17 dažādām pieturām, kur iepazina mežu, tā iemītniekus un nozīmi mūsu dzīvē. Ne tikai mācījās, bet arī aktīvi darbojās – radoši, izglītojoši un sportiski!

🔬 LVMI "Silava" zinātnieki piedāvāja pieturu "Mazie meža varoņi":
🐝 – par meža apputeksnētājiem
🍄 – par sēņu valstību
🌱 – par augsnes bioloģisko daudzveidību

✨ Interaktīvā pieeja palīdzēja skolēniem labāk izprast meža ekosistēmu un tās nozīmi ikdienā.

27/04/2026

🌲 Aktīva mežsaimniecība – efektīvs risinājums klimata pārmaiņu mazināšanai

Internetvietnē Zemeunvalsts.lv publicēta intervija ar LVMI "Silava" pētnieku Aldi Butleru par to, kā zinātniski pamatota un aktīva mežsaimniecība var palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām.

https://www.zemeunvalsts.lv/intensiva-mezsaimnieciba-var-but-klimata-parmainu-mazinasanas

Laiku pa laikam publiskajā telpā parādās aktuāli vai attiecīgajā brīdī moderni vārdi vai frāzes. Vai siltumnīcefekta gāzu

21/04/2026

🌍 Aicinām uz starptautisku tiešsaistes sanāksmi par Copernicus zemes monitoringa datiem! 🛰️

24. aprīlī no plkst. 10.00–12.00 LVMI "Silava" sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru (EEA) rīko Copernicus Land Monitoring Service (CLMS) Nacionālās sadarbības programmas pirmo sanāksmi Latvijā.

📍 Tiešsaistē Microsoft Teams platformā
🗣 Darba valoda: angļu valoda

Sanāksme būs noderīga ikvienam, kurš izmanto vai plāno izmantot Copernicus zemes novērojumu datus — mežu, mitrāju, biotopu un zemes seguma monitoringā.

Programmā:
✅ EEA ekspertu prezentācijas par Copernicus iespējām
✅ Latvijas speciālistu pieredze satelītdatu praktiskajā pielietošanā
✅ Diskusijas un zināšanu apmaiņa par datu izmantošanu Latvijā

Sanāksmes mērķis – stiprināt sadarbību starp datu lietotājiem un veicināt Copernicus datu plašāku izmantošanu.

https://www.silava.lv/images/articles/Aktualitates/2026-04-21-CLMS-NCP-Meeting-Agenda.pdf

📩 Reģistrētajiem dalībniekiem piekļuves saite tiks nosūtīta e-pastā dienu pirms pasākuma.

Aicinām piedalīties!
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdg_MkjtIFh4bvscsG2w2NWZ_qs3LaOAG05lRtj6XLeFTJBrQ/viewform

Šā gada 24. aprīlī no plkst. 10:00 līdz 12:00 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru (EEA) rīko pirmo Copernicus zemes monitoringa dienesta (CLMS) Nacionālās sadarbības programmas (NCP) sanāksmi Latvijā. Pasākums norisināsies tiešsaist...

20/04/2026

Vai zināji, ka viena kļūdaina cipara dēļ saimniecība var "pārcelties" no Spānijas uz Turciju? 😄

Tieši ar šādiem izaicinājumiem saskaras CoCo projekta pētnieki, apstrādājot vairāk nekā 1000 lauksaimnieku aptaujas no 12 Eiropas valstīm.

📊 Šobrīd datu kopā jau ir vairāk nekā 130 000 ierakstu!
Tas ir milzīgs darbs, kas palīdzēs labāk izsaprast cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu Eiropā.

👉 Ielūkojies datu apstrādes "aizkulisēs" un uzzini vairāk:
https://cocoproject.eu/en/news/1077-farms-12-countries-huge-dataset

What does it actually take to understand how farmers across Europe live alongside wolves, bears and wolverine? For the CoCo project, it starts with a questionnaire and approximately 1,000 of them, collected from farms in 12 countries and 30 case study areas.

20/04/2026

Jaunākajā informatīvā izdevuma meža īpašniekiem "Čiekurs" numurā publicēti divi LVMI "Silava" zinātnieču raksti par meža ekosistēmu veselību.

Vadošā pētniece Dārta Kļaviņa rakstā "Kas notiek ar gobām?" skaidro satraucošu tendenci – gobu kalšanu Latvijā, ko visbiežāk izraisa Holandes gobu slimība. Rakstā uzsvērta slimības izplatība, tās sekas kokiem un nepieciešamība savlaicīgi rīkoties, lai ierobežotu tās tālāku izplatību.

Savukārt zinātniskā asistente Austra Zuševica rakstā "Augsnes veselība un bioloģiskā daudzveidība mežā" uzsver augsnes nozīmi ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā, īpaši izceļot augsnes organismu lomu ekosistēmas darbībā un noturībā pret klimata pārmaiņām.

https://www.llkckratuve.lv/materials/ciekurs-2026-pavasaris/

“Čiekurs 2026, pavasaris” ir informatīvs izdevums, kas paredzēts meža īpašniekiem un nozares interesentiem Latvijā. Tajā apkopota būtiska informācija par aktuālajiem jautājumiem mežsaimniecībā, tostarp valsts un Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem. Īpaša uzmanība pievērs...

20/04/2026

EKO skolas "Atvasīte" audzēkņi iepazīst mazos meža varoņus 🌿🦋

LVMI "Silava" zinātnieces viesojās Salaspils pirmsskolas izglītības iestādē "Atvasīte", kur bērniem tika organizēts izziņas pasākums "Mazie meža varoņi".

Mazie pētnieki piedalījās divās darbnīcās:
• Meža apputeksnētāji – par bišu sugām un to nozīmi dabā
• Kas slēpjas augsnē? – par augsnes iemītniekiem un bioloģisko daudzveidību

Pasākuma mērķis bija rosināt bērnu interesi par dabu un parādīt, cik nozīmīga ir katra dzīva būtne meža ekosistēmā.

20/04/2026

Susuri Latvijā – mazpazīstami, bet nozīmīgi meža iemītnieki 🐭🌿

Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas – lielais, meža un mazais susuris. Lai gan Eiropā tās kopumā ir zināmākas, Latvijā šo sugu izplatība ir ierobežota un atšķirīgi pētīta.

Lai uzlabotu zināšanas par susuru populācijām un to dzīvotnēm, LVMI "Silava" īsteno susuru speciālo monitoringu, kas palīdz izvērtēt sugu stāvokli un nodrošina datus arī starptautiskām atskaitēm.

Jaunākajā LVMI "Silava" raidierakstā susuru monitoringa vadītāja Digna Pilāte stāsta par:
• susuru sugām Latvijā un to dzīvotnēm,
• monitoringa metodēm,
• to, kā pamanīt susurus dabā,
• faktoriem, kas ietekmē to populācijas.

Klausies un iepazīsti Latvijas mežu mazāk redzamos iemītniekus! 🎧
https://www.youtube.com/watch?v=KHw38UTYlDE&t=1s

Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas – lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avella...